GDPR – E-pasta mārketings

Jaunumu biļetenu izsūtīšana un e-pasta mārketings ir pastāvīga daļa no tiešsaistes mārketinga visuma. Principā arī uz to personālo datu apstrādi, kas tiek izmantoti e-pastu sūtīšanai, attiecas princips, ka apstrāde ir aizliegta, bet iespējama ar atļauju. Apstrādi atļauj Vispārējā datu aizsardzības regula (GDPR), ja datu subjekts ir devis piekrišanu vai ir cits juridisks pamats. Piemēram, tas varētu būt pārziņa likumīgā interese veikt e-pasta mārketingu. Vispārējās datu aizsardzības regulas 47. apsvērums skaidri norāda, ka likums attiecas arī uz personīgo datu apstrādi tiešā mārketinga nolūkā kā pārziņa likumīgā interese.

Turklāt šādas intereses varētu būt redzamas, piemēram, ja starp datu subjektu un pārzinis pastāv attiecīgas un proporcionālas attiecības. Tas varētu būt tādā gadījumā, ja datu subjekts ir pārziņa klients vai ir pēdējā pakalpojumā. Tādēļ daudz liecina, ka e-pasta mārketings ir atļauts bez piekrišanas, vismaz esošajiem klientiem. Ja uzņēmumam ir pamatoti interese par ‘auksto’ zvanu veikšanu, izmantojot e-pasta mārketingu, mārketinga e-pastus var nosūtīt potenciālajiem klientiem bez piekrišanas. Lai nesaņemtu turpmāku informāciju pa informatīvo vēstuli vai e-pastu, klientam, kas tos saņem, ir tikai jāiebilst pret apstrādi mārketinga nolūkos. Saskaņā ar GDPR 21(2)., (3). pantu, datu subjektam vienmēr ir tiesības iebilst pret personas datu apstrādi tiešā mārketinga nolūkos. Ja datu subjekts iebilst, tad pārzinim ir tikai jāpārtrauc apstrāde mārketinga nolūkos, bet joprojām var apstrādāt datus citiem nolūkiem, piemēram, līguma izpildei. Pārziņa leģitīmās intereses apstrādāt datus mārketinga nolūkos nekad nevar atsvert datu subjekta iebildumu. Tomēr jāpiezīmē, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 95. pantu tas attiecas uz visiem ar datu aizsardzību saistītiem mērķiem, ja vien privātuma un elektronisko komunikāciju direktīvā nav ietverti īpaši noteikumi ar tādu pašu reglamentējošo darbības jomu (sk. arī preambulu 173). Sekas ir tādas, ka e-pasta mārketings pašlaik ir atļauts tikai ar attiecīgo personu piekrišanu (Direktīvas 2002/58/EK 13(1). pants). Jāgaida, vai nākamā ePrivātuma regula sniegs vairāk skaidrības par šo jautājumu.

Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums turpmāk savas mārketinga darbības pamato ar savu leģitīmo interesi vai piekrišanu, pārzinim ir jāievēro datu subjekta tiesības uz informēšanu. Minētās informācijas saturs ir atkarīgs no izvēlētā pamatojuma iemesla. Lūdzu, paturiet prātā, ka var būt atsevišķi papildu nacionālie likumi (piemēram, konkurences tiesības), kas var būt nedaudz stingrāki vai kas var uzlikt papildu ierobežojumus.